IR....

ir pumpuros

vēl mūsu dārzs

jel, paklusē...

man pietiek laimei

ar tava tuvuma smaržu

un nesaki neko

lai auļo sirds

kā satrakots rumaks

ilgu stepēs,

kaisli lai trauc...


tikai skatiens

nav telpas

trūkst elpas

ir zudis it viss

un vesela pasaule

tomēr mūsos

tik neapturami dzimst


vēl nepieskaries

man pietiek

it visa,

kas tagad ir

es gribu,

lai ilgi un lēni

tie spārni mūs

debesīs nes.