Lietus

autors: chiekurs [dzejoļi]

Mēs šķīrāmies rudens krustcelēs,
Tieši tad, kad lija lietus,
Lija lietus uz Tavām lūpām,
Dzidrs un patiesi mīļš.

Tas skūpstīja Tevi uz lūpām-
Es nebiju greizsirdīgs.

Tagad, kad tālu no Tevis,
Es vienmēr vēlos, kaut nepārstāj līt.
Tavas acis, seju un lūpas
Tikai lietus drīkst noskūpstīt.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-10-28 22:39
Ai,šitais gan glīts!:)))
mistik	2006-10-28 22:48
Orģināls bij labāks, es domāju 1. pants: kad mēs šķīramies, lietus lija- lietus - pelēks un sīks. lietus lūpas tev noskūpstīja- Un es nebiju greizsirdīgs! remix jau tagad modē...:)
Paracelzs	2006-10-28 22:50
Vienalga labs!:))
doremii	2006-10-28 23:02
Nabaga čalis-vienmēr jāvazā lietussargs līdzi..
kollin	2006-10-29 06:31
:(((((
GedertsPiebriedis	2006-10-29 12:53
Kad tikāmies, lija smalks lietus, Toreiz ar bračku dzinām aplokā mietus... Atceros - tevi sauca Danute, Un tev vienmēr vaļā stāvēja mute.
mazaa_burve	2006-10-29 14:38
Labs, sevišķi pēdējais pants.
Stihija	2006-10-30 07:34
A zagt ta priekš kam? Tāpēc jau arī pēdējais pants ir labākais, jo tajā visvairāk no zagtā oriģināla!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!