Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Zelts

Ir jābūt pavisam klusu,
lai dzirdētu,
cik skaļi mana dvēsele kliedz
ir jābūt pavisam tuvu,
lai justu
kā laimē mazliet savādāk
tik uz mirkli ietrīsas sirds

aizmirsta valoda,
klusums
tik neaizsniedami sens ap mums
ir bijis kaut kad
uz brīdi,
kad sirdspuksti
runāja čukstos

tā dziesma
tā melodija,
kas tikai vienreiz rodas
izgaisa nedzirdēta
tai nebija vārdu,
un tu vairs nejuti notis

tagad ārpasaules troksnī
visdārgākās sirdssmaidu stīgas lūzt,
jo ir tik daudz...tik daudz
visa kā cita,
kas nav zelts, bet mirdz
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2006-10-16 10:19 
Es pēc dabas esmu kluss un dzirdu itin labi, kā brēc tava dvēsele.
 kollin  2006-10-16 10:27 
Patika, ļoti!:))
 te_klasika  2006-10-16 10:39 
Ļoti jauks!:)
 Burve77  2006-10-16 12:17 
Labs!
 Paracelzs  2006-10-16 12:35 
Zelts arī nav nekas īpašs ...:)
 vehjsh  2006-10-16 12:37 
Man arī patika! Jauks!
 planeeta  2006-10-16 12:57 
Aizķēra pēdējais pants.:))
 kurkurmiitis  2006-10-16 16:15 
rīts mostās..tā klusi
pār pagalmu tavu
rūsgans kaķēns
tev ierāpjas klēpī un murrāt
sāk
vai tad varēja būt savādāk?
..bērnībā

nav pa tēmu, bet asociācijas, lasot
Tavu dzejoli..

 beerns  2006-10-16 17:40 
zelts ir vien spīdīgs bleķa gabals. nesaprotu, no kurienes tas kļuvis par
dārgmetālu..
 planeeta  2006-10-16 18:41 
No senatnes.:))
 beerns  2006-10-17 22:58 
nekam nederīgs paskaidrojums. :) es tomēr gribu zināt..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?