Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

„Piedzimstot”

Pēc skaistām lietām;
Sirds man tiecās
Saules lēkta jūras krastā,
Vēja šalkām kuģa mastā.

Sauli lēcot kailu pieķert,
Likt tai nosarkt zili zaļai;
Viņas brāli gulēt dzīt,
Ausis ķircinošiem vārdiem vīt.

Pēc tīrām skaņām
Sirds man tiecās,
Putnu balsīm agrā rītā,
Klusas dusas krēslā pītā...

Tumšos logus vaļā vērt,
Kāds klusus čukstus ausīs teic;
Svešas rokas plecus tver
Un dienas gaismu acis ķer!
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-19 10:13 
Vispār man patika, neskatoties uz to, ka atkal dzirdētie teksti nāk ārā.
 izdosies  2004-06-19 10:55 
patika
 [Bleedman]`  2004-06-19 11:20 
Lodveida_Zibens, bet es neesmu tos tekstus dzirdeejis ;) kas naak galva un ko
uzrakstu tas arii top :) un vispaar sirs, praats,, dveesele un taadas lietas visiem
cilveekiem ir, un kaapeec nejust nedaudz liidziigi? laikam arii sanaak atkaartoties
diemzeel
 Ernijs1  2004-06-23 16:54 
Bleedman: oficiaali pievienoju tevi Chock shake, izdosies un Life kills - cilveekiem,
kas raxta labos dzejoljus :)
 stirpla  2005-10-24 14:24 
skaisti :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?