Sen Sen Sen

Manas sandales šovakar plīst,
Mežonīgas sarabandas dejā,
Kūp sandalkoks, dus kausos sandaraks,
No sandrikiem dēmonu smīni noraugās mūsos .
Tava sirds- sandrs-
Plakans un nolaidens laukums, ledus ko sedz.
Tu manu neprātīgo deju ar sangīnu glezno,
Es sangriju bez mēra rīklē leju
Un lai jau!
Mūžīga samsāra, jo mana karma slikta,
Veļa- tirgū pirkta.
Tavu sanskritu neprotu, ledainais tu.
Deja beidzas, santīmus samet man,
Sardonisks smaids vairs
Nesargā,
Alkstu vairāk!
Ja tu būtu kāds bards-
Es tava verdzene,
saracēne, mīlas priesteriene uz altāra.
Tu, par laimi-
Vēl tu-
Par mīlas deju santīmus dod.
___________________________________________________________________________
S andales- viegli apavi [tikai zoles un siksniņas]
Sarabanda- sena Spānijā cēlusies deja
Sandalkoks- pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu.
Sandaraks- dzelteni vai brūni, smaržīgi sveķi, ko iegūst no dažiem ciprešu dzimtas kokiem
Sandriks- virs loga vai durvju ailas izvietota arhitektoniska detaļa
Sandrs- plakans vai nolaidens līdzenums, ko ledāja galos un malās saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi.
Sangīna- mīksts, sarkanbrūns zīmulis bez ārējā apvalka.
Sangrija- sarkanvīna dzēriens ar garšvielām
Samsāra- indiešu filosofijā un reliģijā- nebeidzama dzīves, nāves un atdzimšanas ciklu virkne, ko nosaka karma.
Sanskrits- literatūras un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
Sardonisks- krampjaini saviebts; arī dusmīgs; nicinošs.
Saracēņi- sena Arābijas klejotājcilts; utt.