Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

[tovakar kaut kas beidzās]

Laiks miris ir-
Dūmenī tas iekūp
No kamīnmutes sīviem dūmiem.
Laiks-
Vīnpaliekas tavā glāzē,
Pulkstens sastindzis uz dzegas,
Laiks-
Skropstās asara sūrā,
vārdi sadeguši vados karsti.
Laiks prom steidz skriet,
Ir nakts,
Laiks miris ir, lai rekviēms tam skan!
Laiks miris ir-
Ar viņas nikniem soļiem trepēs,
ar tavu drūmo, pelnos dzēsto skatu.
Laiks miris ir-
To sveiksim klusi,
Galvas noliecot.

Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-09-25 21:32 
laiks nemirst... pat ja viss būs miris...
 pandora  2006-09-25 22:01 
Lai viņam vieglas smiltis!Uzgriez pulksteni,un,ja neiet,nopērc jaunu:)))
 forele  2006-09-25 23:29 
"Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas
apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi -

Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs
nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais -
Ka mīlestība neprot
skaitīt."
(Imants Ziedonis)
.
Bet arī mīlestības tumšajā, pelnu pusē laiks mēdz
apstāties, jā.
Vairs neatceros, kā tas bija. Tāpēc arī dzejoli par to nespētu
uzrakstīt, Lič...:)
 Albarosa  2006-09-26 09:02 
Beigas bieži mēdz izrādīties sākums. Nāve - jauna dzīvība. Tikai cita.
 kollin  2006-09-26 09:21 
Laiks nemirst, mirstam tikai mēs!
 dalaila16  2006-09-26 09:38 
Lai ka es lūgtos laika vecim,
Laiks nekļūst lēnāks...
Un sāpes varu lūgties
Tās
tik vai tā maninepmatīs...
Tikai mīla var sāpes remdināt...
Tikai mīla var laiku
īsināt...
Mīla ir visa sākums
Un kaut kam beigas..
tad vairs nelīdz ne vārdi
Un
ne darbi...
Ir tikai viens veids
Vai nu dzīvot tālāk ka ir
Vai censties atkal kadu
mīlēt...
 Albarosa  2006-09-26 10:13 
Mīla ir vientulības beigas, ja mīli, tad vairs neesi viens.:)
 t_Pauliine  2006-09-26 10:35 
Tikai mīla var laiku
īsināt...
???!!!
savdabīga izpratne...
 Paracelzs  2006-09-26 15:08 
Laiks ir miris un pulkstens klusē ...
 sibemols555  2006-09-26 17:00 
Es slavēšu to dienu,
Kad laiks būs miris!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?