Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

XVIII gs.

tik piesātināts pārpārēm pilns
baroks,
noraks mani
uz sofas mulinē diegiem šūti
daudzi spilventiņi mazi
ar lillijām un rozēm.


laisks smaids, lēns žests,
tu pasniedz man vīnu
es zinu šī nav mana
laimīgā loze -
dzert vīnu
ar muskarīnu.


Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-09-14 23:42 
Vēdī garlaicība.:)
 te_klasika  2006-09-15 00:12 
Tā laika klasika!:)Man patika!:)
 izkritusii_skruuve  2006-09-15 00:27 
Dzejolis labs, par garlaicīgo vēsturi :))
 GertrudePiegrieze  2006-09-15 01:30 
Labs.Man paeika!:)
 izkritusii_skruuve  2006-09-15 01:42 
Es te tā apcerēju, kur varētu publiski atzīties savā sajūsmā par Ģertrūdi, viņas
pastāvību, domu noturību un stabilitāti komentāru rakstīšanā. Bet te - ak vai!
Nogurums vēlīnajā stundā ir darījis savu, un Ģertrūdes koments, kaut par vienu burtu,
tomēr atšķiras no visiem labi zināmā un nu jau plaši pazīstamā GertrudePiegrieze
brenda (vai, atvainojiet, - zīmola)
Vienalga! Ģertrūde! Atļaušos publiski paziņot,
ka esmu Tava fane!
 kollin  2006-09-15 05:45 
Gairlaicīgā vēsture...labi skan!:))
Dzejolis labs!:)))
 t_Pauliine  2006-09-15 08:30 
dzjolis labs!:)))
[tā nolemtības pieskaņa gan nelaba...]
 GedertsPiebriedis  2006-09-15 09:07 
Dzer degvīnu un uzkož mušmiri..?!
 pandora  2006-09-15 09:07 
Laiski,lēni,bet pamatīgi:)))
 Ane_mone  2006-09-15 12:25 
Ģedert, bija tāds laiks , pilns intrigām
 klusaisMiileetaajs  2006-09-15 12:38 
Iedomājos anemoni pliku uz mulinē diegiem apšūtās sofas... :))
 tavssargs  2006-09-15 12:48 
Armijā tādas izlaidības tiek izskaustas. Pamazām.
 Ane_mone  2006-09-15 13:11 
klusais, noslauki siekaliņu:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?