veltījums

autors: morasse [dzejoļi]

I.

Tu uzausi drēgnā ziemas rītā
kad pukstoša migla debess rūtī
un rīta zvaigzne spoža mita
un ātri dzisi
līdz ar miglas vālu kriti
dzirksotšā sniegā un sarmā.
Tu izgāji ielās
„ar lietu un vēju spēlēties”
un noslīki netīru ūdens strēļu dejās,
nomāktība bij izjaukusi
tavas dzirkstošo smaidu un skatu zibas
kas nespodrā dzelmē pazuda
uz neatgriešanos

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
te_klasika	2006-09-13 13:08
Vai,cik bēdīgi:(
GertrudePiegrieze	2006-09-13 13:32
Labs.Man patika:)))
izkritusii_skruuve	2006-09-13 13:58
Žēl gan kā tā beidzās... Skaists dzejolis.
planeeta	2006-09-13 14:05
Nu,nekas jau neaiziet uz neatgriešanos.Gan jau atkal būs klātu.:))
kollin	2006-09-13 15:01
Bēdīgs gan, bet labs!:))
morasse	2006-09-13 16:58
skumji tāpēc, ka tāda dzīve...
GedertsPiebriedis	2006-09-13 18:19
Bomzienes dziesma...
Paracelzs	2006-09-13 18:48
Viss atgriežas ,tikai citādāks ...
tavssargs	2006-09-13 19:17
Izlūkiem nav brīvdienu.
pandora	2006-09-14 11:59
"ar lietu un vēju spēlēties":))))))))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!