Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lieliem burtiem lasāms

Mans stāsts var sākties
Īlens ass galdu skrāpē
Lielus lokus tanī velk
Un uz mūžu atcerēties liek

Tevi manu saulstariņ
Es satraucos uz brīdi
Veros saskrāpētā galdā
Ir rakstīts tur - viss lieliem burtiem...
Viedokļi par dzejoli
 pandora  2006-09-12 18:19 
Ir pamats satraukumam - mēbele tomēr sabojāta.Saulstariņš varbūt varētu saprast,ko
gribi teikt, arī ne ar tik lieliem un saprotamiem burtiem.
 izkritusii_skruuve  2006-09-12 19:18 
Patīk.
Tas par bijušo vai topošo saulstariņu?
 planeeta  2006-09-12 19:22 
Man ar` patīk.Koka galds līkloču izvagots,kā dzīve.:)))
 Paracelzs  2006-09-12 20:17 
Plaukstā arī daudz kas ierakstīts ...:)
 planeeta  2006-09-12 20:24 
Abās.:))
 Paracelzs  2006-09-12 20:43 
Jā .:)))
 sibemols555  2006-09-13 00:43 
Kaut kā nesaprotu 2. panta pirmās 2 rindas. Ar sirdi jā, bet nevaru izlasīt...
 kurkurmiitis  2006-09-13 10:20 
nu-te jau ir kas no dzejas..
 krizis  2006-09-13 10:25 
izkritusii_skruuve - tas par esosho
 izkritusii_skruuve  2006-09-13 13:41 
Sibemolam - otrā panta 1. rinda satura ziņā ir turpinājums pirmā panta pēdējai
rindai. Otrā panta 2. rindā sākas jauna doma... Tā man liekas.
 krizis  2006-09-13 14:52 
izkritusii_skruuve - pareizi esi sapratis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?