Vecpuišu dziesma.

autors: pidulis [dzejoļi]

Atbrauc, draugs, pie manis ciemā
Tad, kad sniegi kūst!
Pavasarī nav kā ziemā -
Vienam skumji kļūst.

Atbrauc, draugs, pie manis ciemā
Tad, kad puķes plaukst!
Vasarā jau nav kā ziemā -
Vienam reizēm aukst`.

Atbrauc, draugs, pie manis ciemā
Tad, kad lapas birst!
Rudenī jau nav kā ziemā -
Daudzi sapņi irst...

Atbrauc, draugs, pie manis ciemā
Tad, kad sniegi snieg!
Ziemā vienmēr ir kā ziemā -
Draugu redzēt prieks!!!

Iebaudīsim lauku alu
Neatšķaidīto,
Uzdzersim uz seno laimi
Neizbaudīto.

Liksim galvā lepnās hūtes
Nenovalkātās,
Pieminēsim vecās brūtes
Neapprecētās...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-08-23 09:47
Laba dziesmiņa!:)))) Šo jau varētu nodēvēt par vecpuišu himnu!:)))
gundina	2006-08-23 09:47
nu vienkārši-super.man ļoti patika.
planeeta	2006-08-23 10:35
Foršš!:)))
klusaisMiileetaajs	2006-08-23 11:03
Vecās brūtes atmiņā palikušas kā smaidīgas,šmaugas un pupīgas meitenes, bet kad tagad tās ieraugu - kaut kādi tantuki! :)) Nav ko viņas pieminēt! Pidulim varbūt ir savādāk...
te_klasika	2006-08-23 11:28
Labi,ka ir draugi:)
tavssargs	2006-08-23 11:45
Kurš tad ar draugiem guļ..?! :))))
ruttta	2006-08-23 12:37
:))
GedertsPiebriedis	2006-08-23 12:52
Braukšu, Piduli, ciemos, bet kur Tu dzīvo? :)))
klusaisMiileetaajs	2006-08-23 14:18
Svešajiem Pidulis aiz taupības dod atšķaidītu alu! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!