Durvis I

Durvis, durvis un atkal durvis
Tiek mūsu priekšā aizvērtas
Dūres, tavas un manas dūres
Tiek atkal ap tām atsistas

Mēs laužamies aizvērtās durvīs
Un saucam, lai palīgā nāktu
Mēs raudam ar sūrstošām brūcēm
Lai visu pa vecam, atkal sāktu

Uz grīdas, aukstas betona grīdas
Apstājas mūsu ķermeņu kritums
Uz sienām, vientuļi pelēkām sienām
Paliek plēstas sirds asiņains ritums

Mēs aizveram acis uz mūžiem
Un sastingst uz lūpām mums vaids
Tik durvis starp betona sienām
Netiek izlaists no dūres, kā naids