Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

APUSTUĻA VĒSTULE

noslēgta celle
vientuļi lūgšanas raida
spožam baznīcas tornim

krustā sist grēku –
nožēlot un aizmirst
dzīvo dvēseles un nāvi

milzu priede tā sēc,
rīdama trūdo gaisu,
pēc asarām sauc

asinis sastingst dzīslās,
mēmums akli smīn
tavā salkanā sejā

mūžam mēs plēstu važas,
pārkaltu ugunī krustus
dvēseļu siltumam
Viedokļi par dzejoli
 Paracelzs  2006-07-23 22:51 
Ieklausies savā sirdī ....
 sibemols55  2006-07-24 02:02 
Ļoti drosmīgi vārdi - vai nebaidies? Malacis. Šodien labas dzejas sūtījums - baigais
prieks. Piedodiet par žargonu.
 klusaisMiileetaajs  2006-07-24 10:31 
Kaut ko jau ir gribējusi pateikt.., bet ko?
 morasse  2006-07-24 15:30 
izlasi pēdējās rindas.. iedomājies sludināšanu baznīcā (pret kuru man gan nekas pret
nav), bet cik patiesi cilvēki tic Dievam (vispār kam labam)????
 morasse  2006-07-24 15:31 
paldies arī par labajiem vārdiem
 tavssargs  2006-07-24 21:44 
Vai tas kāpostulis Tev to vēstuli rakstīja? :))
 pandora  2006-07-24 21:55 
Kura Apustuļa vēstule te ir domāta?
 morasse  2006-07-25 13:58 
te nav domāts konkrēts apustulis no Bībeles, kristīgo ticību lieciet mierā, te ir
ideja par labo starp cilvēkiem
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?