Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

somnabulisms

Atkal
Jutu roku zem pagalvja tavu
Aizmigušo.
Gribas raudāt,
Gribas pieskarties,
Gribas apsēsties vietā,
Kur nesen sēdēji tu.
Dzirde ir savāda,
Redze ir savāda.
Doma ir savāda.
Doma nes naktīs prom
Doma tavu matu smaržu nes-
Es visu dienu stiklā
viņi netiek man tuvu
Tu aiz horizonta.
Doma nes tevi klāt
doma kā nospiedums,
Kā ieraksts,
Kā zīmogs
Un piemiņa
Manī.
Gandrīz
Nešaubies,
Pusnaktī biji tu te-
Pieskāries,
Sauci,
Tini matšķipsnas manas
Ap pirkstu.
Pieskaries,
Vārdā sauc.
Doma dīvaina.
Domas ir dīvainas.
Domas nes tevi šurp
No viņpuses.
Pieskarsies
Elposi
Tuvāk
Domas ir dīvainas
Atdzīvina
Ne-
īstenību.

Viedokļi par dzejoli
 te_klasika  2006-07-14 13:34 
Dikti patiesi izteiktas jūtas,skaists dzejolis
 Paracelzs  2006-07-14 14:21 
Doma ,kas caur elpu tapusi pierakstīta ... :)
 planeeta  2006-07-14 14:41 
Tāds kā saraustīts.
 sibemols55  2006-07-14 18:01 
Labs.
 Tava_Stabilitate  2006-07-14 21:52 
Man šis patīk, jo te nav tā miksa kas iepriekšējajā. Varbūt tieši no secības patika.
 malva  2006-07-15 09:38 
:)))
`Dzirde ir savāda,
Redze ir savāda.
Doma ir savāda.
..Domas ir
dīvainas.
Domas nes tevi šurp
no viņpuses..`
 malva  2006-07-15 09:39 
*! (tulk. skat. pie - Haijama)
 klusaisMiileetaajs  2006-07-16 00:32 
Kaut kas no Čingiza Aitmātova... :))))
 GedertsPiebriedis  2006-07-16 13:13 
Tiešām - doma ir savāda. Es pat iedomājos, ka Lichia pārdomas der dienasgrāmatā,
nevis dzīvās dzejas lappusē. Es tiešām gribu šeit baudīt dzeju nevis pārkrāmēt vārdu
kalnus tīrradņus meklējot.
 Lichia  2006-07-16 19:34 
Dārgais Ģedert! Tavu viedokli un nostāju patiesi augstu vērtēju un respektēju! Tev ir
visas tiesības še neienākt [iekš maniem tekstiem...apzināti izvairīties no LICHIA
teksta atvēršanas jaunā lapā] Es pat apsolos pārāk neskumt un ilgi neraudāt par to,
patiesi!
Lai arī trūks Tava raupjuma un skarbuma, ak! [atvainojos par
familiartitāti, bet sajūtu Tevi, atvainojos- Jūs- kāpatiesībā dziļu dvēseles
radu!]

:DDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?