...::: gandriiz kaa paradiizee :::...

laiks apstājas,
viss sastindzis un salts.
nevienas dzīvības,
neviena elpas vilciena.
viss kluss kā kapos...
tad atlaižas balta dūja,
kā ar spārna vēzienu viss dzied skaistā, apburtā melodijā...
tad dūja saskumst un mūzika apklust..
kā Dieva svētīta, atlaizjas otra dūja..
pelēka un drūma..
tās sastopās , to sirdis savienojas..
daba atmostas. zāle zeļ, koku lapas plaukst.
viss dzied skaista, apburtā melodijā.
melodija skan, viss atkūst, dūjas paliek baltas, un abas, kā Dieva vienotas dodas debesīs pretī engjeļiem, nezināmos ceļos, laimīgi...

Laiks apstājas...
viss sastindzis un salts..
tas gaida...laiks gaida nākošo dūju pāri.
savienot divas sirdis, vienot tās ar Dieva svētību un laist
debesīs, lai lido pie engjeļiem, pretī saulei..
nezināmos ceļos,
laimīgi...