Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

iemiesojos

vakars slīkst
nakts žokļi slēdzas
tālu sastingst rīts
nosvilpj mana sāpju vēzda
nolādēts
kurš trīc

viens es esmu
viens ar sevi
izsmeldzu pa telpu
meklēju līdz skrambām tevi
jūtu savu elpu
dveš tā šurp no visām pusēm
pavēl klusēt

nobružātu masku grēdas
spoguļpriekšā dvako
jau šalc svešā spārnu vēdas
kailā dvēsele
vēl trako
vienīgais, kas man vēl ir
šajā pusē
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-05-30 12:00 
Sākums labs,pēc tam man iestājas "neko nesaprotu",un laikam jau arī nevajag.:)
 forele  2006-05-30 12:12 
Redz... bija kāds cilvēks, nelabas lietas darīja (virtuālais šizo monstrs, tā
teikt)... tolaik zināju arī ko drusku tuvāk, par realitāti, ka reizēm viņam "nāk
virsū" (un nevis alkohola rēgi, bet kas ļaunāks vajā.. bija iespaids arī par
personības dalīšanos).
Tad nu reiz domās mēģināju viņā iemiesoties, un piepeši man
nāca šīs rindas. Tikai mazu mirkli sajutu svešādas, baisas sajūtas, par ko viņš bija
minējis, un vairs negribēju...
 Paracelzs  2006-05-30 12:16 
Zinu ,ka ir cilvēki ,kas to var izdarīt ,vienu es pazīstu personīgi
 planeeta  2006-05-30 12:17 
Cik baisi!
Mandomāt,nav ko svešā ādā līst,labi,ka esi ārā.:)
 forele  2006-05-30 12:18 
Parazelz - Tu domā, itin kā iemiesoties var? Savu reizi jau mēs katrs varam, ja kas
īpaši aizķer vai piem. tuvs cilvēks. Bet bieži patiesi ir bīstami.:)
 forele  2006-05-30 12:20 
planeeta - nujā, bet interesanti arī. Pirms tam man bija tādas kņudinošas sajūtas kā
tai vecajā multenē kaķītis ar sunīti negaisa laikā: "A nuka davaiķe bojatsja!"
 planeeta  2006-05-30 12:26 
Ielīdi,apskatījies,nospriedi,ka neģeld un tagad ir miers?:)
 forele  2006-05-30 12:27 
Miera nav nekad.
Un labikatā, labikatā! :)))
 Paracelzs  2006-05-30 12:29 
Viss jau ir apziņa.Vienā no Šri Aurobindo grāmatām ir aprakstīts gadījums ,kā
meditācijas laikā cilvēks kļūst itkā par mežu ,t.i. piedzīvo visas tās izjūtas ,kas
ir meža kolektīvajā izpausmē .Vai arī kļūst par mākoni debesīs .:)
 forele  2006-05-30 12:33 
Jaaa... līdz mākonim es vēl neesmu tikusi..:)
(bet interesanti, kāpēc, kad jūtamies
īpaši sajūsmā un pacilāti par kaut ko, mēs sakām: "es burtiski lidoju!"...;)))
 t_Pauliine  2006-05-30 12:34 
forele, mēģini vēlreiz iemiesoties!!! dzejolis vienreizējs, aš tirpas, cik
vienreizējs!:)
 planeeta  2006-05-30 12:37 
Tad nu labāk mākonī vai mežā.:)))
 forele  2006-05-30 12:37 
:))) Paulīn...
Kaut kamī citā tad...:) Mūsdienās man uz tik drūmu nevelk, tas bija
toreiz, kad tā misijas sajūta...;)
 forele  2006-05-30 12:39 
meža kolektīvā izpausme... nu nu... reizē šalkt, augt, lūzt, rēkt, ļepatot, vizēt,
čaukstēt, čivināt, mirt, piedzimt, tikt nozāģētam... nu nu...:))
 planeeta  2006-05-30 12:40 
Katrā,kamā gribēsi iemiesoties būs kāds trūkums.:)
 t_Pauliine  2006-05-30 12:41 
nu drusciņ, tikai kamēr dzejoli saraksti;)))) tiešām labs...
 planeeta  2006-05-30 12:42 
Ielien un fiksiņām ārā,toties dzejolis,jo labs,būs rokā.:)))
 forele  2006-05-30 12:43 
Nu tad es varu vienmēr lepoties un palikt ar to, ka pati (kā jebkurš cilvēks) esmu
paša Dieva atspulgs, un tā kā Viņā iemiesoties nevaru, tad pazemīgi ļaušu, lai Viņš
var ienākt manī, necienīgajā... :)
 forele  2006-05-30 12:43 
Paldies...:)
 Paracelzs  2006-05-30 12:46 
Dzejolis tiešām ir izjusts un nav nemaz jābūt nenormālam ,lai tik asi izjustu
vientulību .Un esot sociumā mums visiem ir maskas ,un esot vienatnē tās krīt ...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?