galīgi

autors: Lichia [dzejoļi]

Klusi diedzēju spārnus
Tomēr!
aizmēzta aizdurvē tieku
Klusu!
Kāds nāk
Kāds nāk tavus sapņus sabradāt
Un visi ķiršziedi reiz birst
Ūtrupē pa lēto
Klusu!
Paslēpties.
Tos jauniegūtos spārnus
Veikli dedzināt, pa spalvai saraustīt.
Viņiem to nedarīt.
Vairs nesapņoju šorīt.
Laiks darbam,
Jaunai izsolei un cigarešu smaržai
Šķebinoši trakai.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
obelikss	2006-05-24 11:18
Murgs.
Burve77	2006-05-24 11:35
Pē, cigaretes:((((
t_Pauliine	2006-05-24 11:38
labāk tos spārnus savicini un laidies. laidies no tiem, kuri nāk spārnus bojāt. neputini taču jauniegūto mantu!:) nopietns...
planeeta	2006-05-24 12:06
No comment.
klusaisMiileetaajs	2006-05-24 13:17
Redzams, obelisks ne nieka nesaprot no modernās dzejas. Es jau arī nē... Kopš nometu pīpēšanu. :))
planeeta	2006-05-24 22:06
Eņģeļi ne...š,ja nu vienīgi kritušie.:)))
t_Pauliine	2006-05-24 22:35
dzeraj, kad būsi ticis eņģeļos [kurš cerību tev tādu dos?] tad vajadzības atkritīs un spārnus nekas neņurcīs
huntingbun	2006-05-25 01:16
dzeraj, viens otrs koments mani besī, tev pālī rakstīt liktens grūts, starp sūdiem,draudziņ,dzejnieks esi, starp dzejniekiem gan laikam .....
sarma7	2006-05-25 02:01
lichia, sapņi ir jāsapņo, spārni jāsaudzē. Neklausies pragmātiķos.. :))
Lichia	2006-05-30 11:00
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!