Ko tālāk?

autors: traive [dzejoļi]

Pazudīs sapņi rīta dzestrajā miglā.
Kā rasa pārklāj zemi-debess zilā.
Es atplaukstu kā roze svaigā vējā,
Un iegrimšu pļavā-tik raibā,tik tīrā.
Rotaļājoties kā bērns šai pasaulē,
kas vēl nevainīgs un brīvs.
Kas man var liegt,-neviens-
es biju,esmu un būšu laimīga
un mūžam mainīga?!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2006-05-18 15:10
ha, nu ko, lēmumu pieņēmi, dur tik tālāk! ;)))
traive	2006-05-18 15:22
Esmu jau iekš` pienenēm...
klusaisMiileetaajs	2006-05-18 15:53
Tā Tev arī vajag! :))
kolobuss	2006-05-18 20:44
būt uzplaukušai rozei pļavā..arī laime mēdz būt mainīga :))
planeeta	2006-05-18 21:05
Mūžīga laime....diez vai kāds tādu gribētu.:)
sibemols55	2006-05-18 21:23
Patiešām, dzīves sāls taču ir kontrastos, taču pavisam bez laimes nevar. Man personīgi, patīk aizsaules cirka klauna un aktiera J.Ņikuļina vārdi: laime ir tad, kad no rīta gribas iet uz darbu, bet vakarā mājās. Tas protams, nosacīti, taču, padomājot, diezgan viedi vārdi.
planeeta	2006-05-18 21:34
Nu ja,un pa dienu var iet visādi.:)
dzerajs	2006-05-18 23:35
skrienu šim pakaļ gaitā žiglā, bet pazūd dzestrā tramvajs miglā...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!