Jūtu uzliesmojums mīlas pasaulē

Pie jutekliskām vīna smaržām,
pie dvēseliskām garšu baudām
viens mazais pirkstiņš gaišas domas
ir spožāks simtu sveču lomas,
jo uguns mūri augstu plešas
un manas jūtas Tev vēl ir svešas.
Pat, ja vissaldkaislākais aizdars
Tevi kaut uz brīdi aizskars
es pārtapšu par savu ēnu,
lai cīnītos ar pašu VELNU.
Kā vējš, kas smilšu vētras dzenā
es nepalikšu citu ēnā,
bet lēnām virzīšos uz priekšu
un maigā balsī skaņi kliegšu
līdz sadzirdējis manu balsi
tas steigā UZRAUS lēno valsi.
Tad ugunīgā kaislē kritis
es nometīšu savu ādu
un Tavas asās mēles kvēlē
es iegūšu tais lielu baudu.
Ja satikties mums vēl būs lemts
Mēs abi skatot pulksteņlaiku
vien šajā dzīvē paliksim,
jo LAIKS būs sastindzis uz mūžu
Mūs abus kopā ieraugot...