Teatris

Es iekāpju dzīvē kā vilcienā,
Jo galastacija man jau ir padomā.
Es braucu un pie sevis apjaušu,
Ka pa ceļam ir tik daudz u dažādu starpstaciju.
Kāpēc es izvēlējos tieši to?
Kas mani tai piesaistīja?
Vai milzīgās izkārtnes ar aicinājumiem?
Šī galastacija ir kā metropole,
Kas pievelk visus kā medus - lāci.
Es gribu būt kā medus,
Kas tik daudzus vilina pie sevis,
Bet dzīvē viss ir savādāk.
Medus lomai atkal ir pieteicies kāds cits.
Es pati gribu būt šī nepārspējamā metropole
Ar saviem milzīgajiem saukļiem un idejām,
Taču arī šī loma jau aizņemta.
Beigu beigās man paliek šī
Viena vienīgā -
Parastais, mazais, pelēkais, mirstīgais cilvēciņš.