Atkal nāk pavasars`

Atkal jau efeju ēnā,
Es tavējo miegu slēpšu.
Cik augstu cenu par tevi es lēšu?
Man liekas, nedaudz, ja piesviež
vēl kalēja plēšas.
Redzu. Tu mulsti. Esi iedomīgs.
Domīgs. Tavs ego pārlieku apjomīgs.
Pie apvāršņa mazliet es redzu.
Kaut ko. Nodokļu parādus sedzu.
Un ābeļziedi tiek pādoti.
Tāpat kā laime.
Tā nebija mana vaina.
Tā rakstīts Latvju apmātās Dainās.
Lūk, pie loga ķīvīte kliedz-
Lai tu miedz. Mūžīgu miegu miedz.
Nāk pavasars`