***

Tajā rītā,kad uzsniga sniegs,
tik nevainīgs,neaptraipīts,
tu,mīļais,izlēmi projām iet,
neko nesakot,vienkārši tā...
palika sniegā uzplēsta rēta
tavu soļu atstātās pēdas,
tik melnas un tukšas,
kā apdzisis skats,
kad tajā vairs nekvēlo
mīlestība...
Es katrā pēdā
pa svecītei lieku,
pirmais sniegs mānīgs,
tas nokusīs drīz,
un nebūs vairs redzams
atpakaļceļš...
Lai svecītes liesmo,
degdamas deg
un gaismu pret debesīm raida,
es lūdzu,lūdzu-atskaties,
ES TEVI GAIDU...