sapņi, haosi...
sapņu paradums...
ilgi nebūt...
tā vienmēr būs un bijis.
tāda kā nolemtība.
dzīvot viltotā pasaulē.
cilvēku paradums?
zust tik atrāk vai?
vai palikt līdz apriebumam...
cilvēk, mīļais ko tu īosti gribi?
smaidu dzīvi?
cinisms piebeigs...
tā vienmēr
ne dzeja bet haoss
manī un viss cits...
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2005-11-15 21:02 |
Saņemies, raganiņ, saņemies! Haoss pazudīs, ja sāksi sakārtoties ar sevi. Es varu iet
kādu vakaru palīgā, kamēr Plānprātiņš nav manu ideju pārtvēris. :) |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-15 21:04 |
Man arī riebjas tādi cilvēki,kuri neprotas laikā pazust un vēl nesaprot,ka tā nav
dzeja,bet haoss. |
| galvaskauss |
2005-11-15 21:54 |
| Sapnis un dzīve,bet izzūd jau abi laika ritumā. Dzejolis patika. |
| _ameelija |
2005-11-15 23:04 |
| izskataas arii peec haosa. Un dusmaam. |
| raganinna13 |
2005-11-16 10:45 |
ne cik dusmas, bet nesaprašana kā tā var cilvēki rīkoties =).
man patīk ja viss ir
haosā tīts, kārtība ir,bet sava....
nāc....=) |
| Plaanpraatinjsh |
2005-11-17 11:02 |
Es jau skrienu, brienu, domāju par tevi vienu. He! Man iznāca dzejolis..?!!! :)))
Mums kopā būs baigi coini! :) |
| aufa |
2005-11-17 11:18 |
skaists dzejolis, bet fonā jūtu skumjas un neticību...vismaz dzejā vari brīvi pateikt
ko domā, dzīvē taču mēs nedrīkstam , navaram, negribam... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!