viss reiz beidzas

vārdi tie pirmie un pēdējie,dziesmas pirmā un pēdējā takts
un starp to visu bij mūžība,kā mūsu pirmā un pēdē jā nakts
pimais smaids,kurš atplauka sejā,kad skatieni sas tapās mums
pirmie pieskārieni un glāsti-pāri klājās kad z vaigžņu jums

tomēr izbeidzās šī mūsu vasara, kā izbeidzas pēdē`jā deja
kā beidzas dziesma visskaistāk ā,atmiņā paliks vien
mīļā seja
žēl ka nespēj ām abi mēs saprasties,žēl ka kārtējo reiz dzīve vīla
jo drīz pienāks dzīves novakars,unšī bija pēdējā mīl a

es nespēju vairs dzīvot pusčukstus,man ir apnicis tēl ot un melot,
jo negribu dzīvi nodzīvot,stāvot tev priekš ā uz ceļiem
tāpēc vari aiziet lepni paceļot savu sirmot jau sākušo galvu
jo šajā spēlē tu vinnēji,saņe mot sirdi lauzto par balvu.

es negribu vairs tev zemoties mīl u kā aizliegtu augli plūkt
jo laikam jau nevari man to dot,ko es tev nespēju lūgt