Ledus stabi.

Ledus stabi.

Ja Tu atnāktu pie manis,
Vissaltākā ziema,
Tad, kad ļaudis nemēdz iet,
Viens pie otra ciemā.
Ja tu atnāktu,
Balta kā sniegs...
Ja Tu atnāktu klusa un smieklīga tāda-
Kā sniega pārsla,
Kurai lakatiņš no ledus un rokā lāstekas kāts,
Un ienestu mājās,
Ziemas stingumu aukstu,
Es Tevi pat baidītos,
Aizskart ar plaukstu,
Es izslēgtu apkuri,
Ledū pārvērstu mājas siltumu,
Es to darītu visu ar viltu,
Lai Tevi neiznīcinātu,
Tevi ar lakatiņu no ledus,
Un pilošo lāstekas kātu.
Un arī pats pārvērstos ledū,
Un mēs abi,
Kā divi ledus stabi,
Stāvētu ledainā mājā,
Un būtu abiem – labi...