Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ietekmējos...

[`Mazās piezīmes` (K. Skalbe) lasot]
*
balti berzti grīdas un galdi,
baltas zvaigznes pie debess kāds sakar -
pāri mārtiņpuķēm rūgtsaldajām
pagalmā nosēstas svētvakars.

ir sakopti tīrumi, dārzi un sētas,
viss vasaras guvums guļ klētīs,
nāk sievas un vīri, un bērni tik spirgti
no mājas mazās svētnīcas pirts.

pa takām, pa tekām caur birzīm, pa oli
uz mūsmājām dodas te sābrs, te rads.
skan ermoņikas*, vectēva vijole -
te šovakar iedancos rudeni.

un jau sudmaliņdancī plīv lindraki*,
krustojas rokas, griežas dzīvs rats,
daklip tupeļu pāris uz grīdas kāds takti -
ak! cik vienreizīgs ir šis skats!

tur māte vēl meitene, tēvs zaļoksns jauneklis,
es pats vēl tik liktenim padomā...

*

bet laikmets kā aidinieks - aulekšiem, aulekšiem,
zviedz man - tiksimies diskotēkā...

* Kurzemes pusē - harmonikas,
** - svārki




Viedokļi par dzejoli
 AKAA  2005-10-09 15:32 
jā, dzeja...
oho nav tikai iepazīšanās portāls, tas tiesa!!!:)
 Vissbuslabi  2005-10-10 22:10 
Tie divi piesēduši uz pasaules malas un šūpo (pūtina) kājas- Rudens un Padarīts
darbs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?