Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

[m]orālais diskuss ar zaļām vārnām III

sēž viņa
jau tūkstoš gadus sēž
acis varžu kāju mītas
plaukstu pirksti izšķobīti – reimatisms
šeit caurvējš velk

sēž viņa
jau tūkstošgadus un dzied
„kāpēc man likās, ka
esmu zieds
kam apkārt lidinās
ko klusām dziesmiņām valdzina
lai ļaujas un mīlā kļaujas?
ak, es biju zieds pirms pļaujas”
Viedokļi par dzejoli
 sandracrl  2005-08-29 10:36 
tā kā ļoti nesaprotami, tad arī ļoti mākslinieciski, jo atļauj plašu vēzienu lasītāja
iztēles spārniem
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu