Tā stāsta tuksnesis par redzēto kādu,kas tuksnesī sabija 50 dienas....

Piemīt savainotam
Pār brūcēm gulties
Līdz asarām smaidot
Acīm teikt bez pārmetumiem
Nodarītajam –
Tā jau nekas – labi ,
Viss lai tad tas skaļais
Lai klusējot dzīst

Un kamēr tā
Nevar nepieminēt prasmi
Kas viņam piemīt –
Tā acīmredzami gaist,
Ja vien viņš nav
Nodarītā ceļā
Ar piedodošām acīm

Piemīt viņpus sevī
Neapšaubāmi dzīvoties,
Bet ārpus sevis dzīve iedvesmot
Elpas veldzēt diennaktis
Viņam pieskaroties

Bet ja tiek vajāts –
[ Te aplausi vajātājiem ]
Tad vajātājus vajā atmiņas ,
Cerības par viņu
Kā ne [ at ] - gūstamo....


20.08.2005.g.plkst.18.04