Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ia ia ia

izdzer mani, nelieti
padari mani melnu un asu
es gribu
nē, es negribu ziedēt

jau laiks
rit viens

apostu sevi

_ _ _

podu un pārplēstu balonu
iekšā un ārā
es atkal bez astes
uz bleķa kastes

_ _ _

tu esi bezsirdis
ieskrebinājis sevi tūkstoš lapās
piebradājis to baltumu
pa pagastu
ganies
katrā mājā ligzdiņā sirdī
un pazūdi
pazūdi!
kamēr lasu pupas no pelniem
Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2005-08-15 11:55 
Wo Wallos!:) - $wuncīgi! ..liekas esi uzvilkusies un atkal par kautko tāpat! Bet man
gribas- nju nostaāties Tavā trakajā pusee un pasmaidīt!:)
 izvemsies  2005-08-15 15:33 
brīnišķīgi. liecika tu esi vienreizēja! bet atceries,viss nav vēl zaudēts, Dievs ir
ar mums. uz katra soļa, katrā lapā nobirušā. viņš mums palīdzēs paardzīvot grūtus
mirkljus....
 liecika  2005-08-15 16:55 
izvemies, tu liec man vemt..
 cikala  2005-08-16 13:35 
liecika, tev tak saka, ka viss būss oki..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?