Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

aplaizi kamēr salda

piesmej mani un mani
un mani
kā es gribu smieties
skaļi kā debesis

cik tu mēdz būt vieds!
kad zīlē nākotni manās cirtās un nāsīs

ne vairs bezdibeņi mani vēlas
tik saldu

tu plūsti vēnās

bet es atkal lienu uz vēdera un vārtos
tev pie kājām kā čūskulēns
uz melnu miglu
savos putekšņos
laizīt skrambas
Viedokļi par dzejoli
 metafora  2005-08-11 17:08 
esmu sajūsmā par pirmajām rindām!
 janska  2005-08-11 17:25 
wo, beidzot pareizi!
ui,kā zaļš eliksīrs manām smadzenēm:)))
 liecika  2005-08-11 17:48 
ak tu, cikaliņ, tu jau atkal veldzē manu sažuvušo dvēseli.. :)))
 eugen  2005-08-11 18:26 
]
 jakobine  2005-08-13 20:03 
..tiešām labs, ko tur lai saka..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu