Par vēlu...

Mums saule ir viena,
un debesis vienas,
un zeme ir viena
zem kājām,
bet tagad
tas ceļš man
visdārgākais šķiet,
kas ved
uz dzimtajām mājām,
kur vecajā akā
visdzidrākais ūdens,
kur takas
atmiņas glabā,
kur klētiņā
jāņu vainagi vīst,
kur iesētie mieži
uz pirtsjumta dīgst...
Vairs neticu
tālumu solītai laimei,
pie tevis
es atgriežos,māt,
lai lūgtu
man piedot,
savu svētību iedot,
ļaut tavai meitai
būt,māt...
------------------
Pārāk ,pārāk vēlu
tu nāc,
smilgām aizaudzis ceļš,
un pār vientuļu
kapa kopu
skumji,skumji
šalc vējš.