CIRKS

Stikla būrītī sarkans samts,
Vidū mazs, izbijies putnēns sēd,
Apskatei izlikts cirka arēnas vidū
Piejaucēts, izdresēts meža zvērs.
Atveras durtiņas: “Alē – hop!”
(Nu, lec taču, stulbeni!) žvīks…
Mazā sirsniņa dreb un trīc, –
Kārtējais vakars ir sagaidīts,
Atkal vērs durtiņas, atkal būs sāpīte,
Simtiem skatienu sirsniņā trāpīs…
Cik ilgi vēl? Par ko tāds sods?
Nu kāpēc esmu savaņģots?
Es gribu prom pie putniņiem,
Pie pļavu ziediem, kukaiņiem…
Cik ilgi vēl es spēšu būt?
Vai atbildi man var kāds dot?
Karalis ir miris. (kapa klusums)
Lai dzīvo karalis! (vētraini aplausi)