Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kas mēs esam šeit?...

ar citu vārdu un citu seju,
tik droši mēs portālos ejam,
kā mušas krītam daudzajos tīklos
un sevi pašu šeit pazaudējam,
ticam neīstai laimei un mīlai,
un rozā pilis sev ceļam,
zem daudzajiem nikiem maskējušies,
citus mācam,nosodam, peļam.
Bet arī ir otra iespēja dota-
nomest dzīves masku šeit nost,
un nebaidoties no apkārtējiem
sevi līdz kailumam atmaskot,
atbrīvot sevi no ikdienas važām,
no pelēcības,kas smacē nost,
un tā pa īstam,bez kādām bažām
savu dvēseli izdzīvot.



Viedokļi par dzejoli
 DziDzii  2005-05-04 16:59 
Skaisti... Man patiik! :)
 Drusts  2005-05-04 19:48 
Kautkā arī Taa
 acone  2005-05-04 21:46 
Es padomaaju,Tu uzrakstiiji...
Raksti veel!:)
 u_n_a  2005-05-05 10:55 
atkal jau trāpīts,
jau tīkls sen lāpīts
un čatojam uzmanīgi,
lai nezaudētu pārāk
sāpīgi
 Zalga  2005-05-05 11:05 
Vai kailam atkāti
Apkārt staigāt?
Vissāpīgāk -
Pazaudēt
Savu dvēseli,
Laikam!
 raganinna13  2005-05-05 16:18 
bet vai tu pats varētu dzīvot bez maskas un ar visu savu kailumu? tomēr uzskatu ka
kaut kas jāslēpj, jo tā ir interesantāk dzīvot... tu vari nepiekrist...
 Picaroon  2005-05-06 00:09 
Kāds atkal apsvilinājies =P
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?