Sonets

Dzīves biedri meklēt grūti,
Gribētu gan tādu atrast,
Ko var mīlēt, arī saprast,
To tad ņemtu sev par brūti.

Spiestu viņu sev pret krūti,
To jau civēks nevar neprast.
Dziedāt, runāt, lai var aprast
Šī ar manu skaisto būti.

Varēsim tad kopā gulēt,
Iedzert, ēst un ceļot arī,
Darīt darbus, kā ar` niekus.

Laistīt puķes, galdus pulēt
Un pēc gada pavasarī
Gaidīt mazus razbainiekus.