Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kur esi cilvēk?...

Pie manām kājām
Sašķīst putekļos laiks
Un reālas kļūst
Tikai sāpes.
Kur paliek cilvēks,
Kurš neesmu vairs,
No meža ,kas vilkādā nācis?...
Ir sen tam nolikts
Šis liktenis baigs
Un vada to
Pilnmēness slāpes.
Vēl nakts nav galā
Ir dīvains Tavs smaids,
Kad stāstu šo
Manīm stāsti.
Kā ēna es vēlos
Pa gaisu skriet,
Kaut zinu
Pasaulei sāpēs...
Šķeļ tumsu kliedziens
Un tālumā gaist
Nav atbalss
-Kā atpakaļ nākšu?
Vēl nakts nav galā,
Es nezinu vairs,
Es pazīstu
Tikai sāpes...
Kur esi cilvēk,
Kurš neesmu vairs
No meža
Kas vilkādā nācis?
Viedokļi par dzejoli
 shuminatoras  2005-04-04 16:01 
labs vingrinajums
 Danaida  2005-04-05 17:57 
Kur citur vilkatim iet?
 u_n_a  2005-04-06 09:59 
Nakts...
atspulgu spožums virmo,
domas sirmo...
viss sastindzis,
kaut kas gaisā
vimo
vai gaisma mirgo?
 silvestra  2005-04-06 12:14 
Es esmu Tev blakām-Tavs cilvēks,
Lai saulīte sasilda tevi,
tad raudzisi mani-
AR
savādam acīm ,
tad skatīsi sāpi
un arī mani...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?