Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..alus dzintara mirklji.. III/2005.. [skolaa sunju dienas]..

viss ap mani visa pasaule
sastingusi nenotikušā
kā piemiņas pozā
viss ap mani visa telpa
plīvo liesmo mirdz
smaidu nenotveramo tauriņu
brāzmā [dīgstoši skūpsti un glāsti]
jaunības maldu viesuļvējā
stāvu viens – apsūnojusi klints
kluss
nekas neviens
vairs nevīs ligzdas
un neko vairs neiesēs
manās stāvajās melnajās kraujās

* * *

tās divas meitenes sarunājas
[pie cita galdiņa divas citas]
tā diezgan skaļi
un laikam par neko
[sirēnu dziesmai nau vārdu
atkal mans kuģis caur viļņiem
un bangām atrod savu klinti]

* * *

meitene ar trauslu roku
[gandrīz kā nolauzts zieds]
sakārto lencītes uz pleciem
smaidā mulss tāds kā uzaicinājums
nosapņo notici manām krūtīm
nosapņo mani skaistu un vienīgo
[retās pārslas aiz loga
nesagaida pavasari
skūpsta logu rūtis
un izkūst dubļos]

Viedokļi par dzejoli
 eugen  2005-03-18 12:54 
Pieredze, tāpat kā impotence, nāk ar gadiem.
 Bils  2005-03-18 13:17 
mani gadi-mana bagaatiiba...:)))
 Drusts  2005-03-18 14:10 
Nu gan KĀĀĀ ..P A T Ī K .. KĀ Gribu Dzīvot!!! Eugen- ironija&patiesība -ja taa ir
taada - tad tikai NE $EIT!!!
 LIFE_KILLS  2005-03-18 17:20 
pēdējais.. Jāatzīst - k_kaktiņš kaut ko tomēr saprot no meitenēm.. ;)
 Ernijs1  2005-03-18 19:26 
2. un 3.
 pompene  2005-03-19 08:45 
2 un 3 = 5
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?