Es izeju caur tevi.

Es esmu nogrūsts zemē, dubļos
tālāk nav vairs kur
Es esmu izķēmots un locīts
no visām malām nažus dur

es guļu, pat ne tā
es lodāju
tu mani pazemoji
jā tu

Bet...lēni, lēni...kā aklais tumsā
Es ceļos uz ceļiem, pret sienu
Atkal..., es sitienus nejūtu vairs tavus

Es piecēlies – tu brīnies...
Es kājās, paceltu es galvu
Es redzu tevi, tavu noplukušo spalvu
Es redzu, maziņš tu un niecīgs un
apkārt gaiss tev ir pat smacīgs

Es eju, izeju caur tevi
Es izaugu caur ciešanām
Tu spēkus negribēdams devi