Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atvainoties

Kas pavēlēs strautam apstāties?
Skrejot vai paliek vieglāk?
Kliedzot tač grūti smieties

Saule, kļūsti par sarkano luxofora gaismu
Lūdzu.....
Palēnini dzīvi man vajag atvainoties

Tu šodien man likies tāda
Aizelsusies un tādēļ nevarēju
Pateikt tev ko vēlējos

Bet man vajag izliet to
Sevī sakrājušos sāpi, kas
Varbūt liks skaidrākam
Gaisam ap mums kļūt

Es zinu zinu, gaiss jau tā
Ir skaidrs
Tad neskrien un nēels ja tā saki.........

Tās dēlēm līdzīgās dūņas manī
Neļauj tālāk iet
Ko lai es daru , ka vajag atvainoties?.....?
Viedokļi par dzejoli
 Ernijs1  2005-01-04 14:16 
Normaljna ;)
 Lodveida_zibens  2005-01-04 17:07 
Nu es teiktu, ka te arī tā neveklības, nedrošības sajūta jūtama. Domāju, ka jāliek
reālāki salīdzinājumi. Es personīgi nezinu kāds ir skaidrs gaiss, sakrājusies sāpe.
Tam visam ir iespējamas citas izpausmes, manuprāt.
 RoMa_aMoR  2005-01-05 18:37 
skaisti
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?