Pusnakts sapnī

Cik bezgala skaisti birst pārslas
Un tā sairst tavi sapņi
Zem manām rokām
Ar motoreļļu noķellētām.
Cik debešķīgi skan zvani
Baznīcu torņos šai stundā
Vai māte tev nemācīja
Neklejot ielās vienai?
Cik neizmērojami bāla un cēla tava āda
Ka tīk tērēt to man
Atstājot zīmes
Melnās
Eļļainās
Mirst tavi sapņi
Es smaidu.