Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

otrā adventes svecīte

vecmāmiņa aizdedzina otro
adventes svecīti - vēl ir cerība

man prasīja par dzīves jēgu
Es nezināju ko teikt,
un turpināju domāt par tevi

sniegs aizkavējies, melnais
trotuārs skumst, pietiek bradāt

grūti būt brīvam,novelc kurpes,
aizej uz troleijbusa pieturu

ne velti trotuārs ir tik ciets
CiesT, pietiek viņam CiesT
sniegs aizkavējies......
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-12-09 10:13 
Es teiktu, ka dzirdētas rindas tikai savādākā secībā. Arī tas urbānais dzejošanas
stils jūtams, ja urbānā romantiks, značit trotuārs (tā laikam ir tā stereotipā švamme
kas uzsūc visas pilsētas sāpi) un trolejbuss vai mikriņš, kurš ir tāds kā mamuts,
kurš staigā kur pašam patīk. Nu nav tā īpašā noskaņa, šķiet atkal kāds raud, nu bet
nevaru pateikt kas, tāds pelēks, kā 1 no 1000 akmeņiem uz Igaunijas aramlauka.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?