Sirdi

Kā vientuļa koijota dziesma stepē...
Kā vientuļa dziesminieka sirds smedz...
Kā viļņi jūrā pēc vētras, kas sisti pret klintīm
Klusi saulrieta liedagā šalcot...dzied

Tā mana sirds, kas pamesta krastā -
Priežu dzintara važās iekalta...raud
Par gadiem, kas atdoti, ziedoti visam...,
Par to, kā nebūs vairs nekad.

Kā ikdienas nokauta cilvēka sirds -
Bez ceriņu smaržas un dvēseles savas,
Ko tikai daži cilvēki pasaulē dzird...
Tā laiks aizskalo sapņus pagātnei un lietusgāzēm līdz...

Maitas to baro vairāk par sapņiem!
Jo mīlestību viņi nespēj Tev dot!
Tikai pazemojot, kā vienmēr,
Lauzt to un akli izmantot...