Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ja nu kādreiz

Tu neraugies, kā aiziet stundas,
Un nevēro kā gadi skrien.
Tu mani mīlējusi esi:
Ar to par daudz vai maz,
To nepateiks neviens.

Vēl šobrīd tavas rokas
Kā vēji manus matus jauc.
Un elpai krītot man uz kakla
Tu nejautā- vai tā man nav par daudz?

Es neesmu piepildāms
Kā siets vai skalu grozs.
Viss pāri malām,
Cauri manīm plūst.
Unja reiz gadīsies,
Ka pārtrūks dzīvei stīgas,
Tad paliks atmiņas-
Tās nepazūd.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2020-07-24 11:52 
1. panta peedeejaas divas -
par dauC vai maz -
to nezina nevienC
 viola04  2020-08-30 19:19 
..susurlācīts mīlēts tiek , viņa rindas smaidīt liek...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?