Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Kailais cilvēks.

Cilvēka sirds kā pret akmeni triecas
Tā sniedzas pret bāku kas izstaro koši
To saulaino taku zem zvaigznēm un mēness
Kur dvēseļu debesis atveras plaši
Mēs paši tur dzīvojam rasā un saulē
Komforta čaulā un baidāmies atzīt
Ka sirds mums ir trausla kā zirnekļa aukla
Kas ziemā mēdz sasalt un vasarā uzplaukt
No jauna.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-11-04 11:21 
psihodeeliskaas seeniites? :D
izlasiiju 2. rindu unj saaku reekt. nebalsaa.
kaaC
mosh izanalizees turj rakstiito?
 straume22  2019-11-04 14:20 
"To saulaino taku zem zvaigznēm un mēness
Kur dvēseļu debesis atveras plaši
Mēs
paši tur dzīvojam rasā un saulē
Komforta čaulā un baidāmies atzīt" -šis pieņemams.
Akmeņus pieminot dzejā, šī doma man ir mazliet neizprotama un saistīta ar ļoti
sarežģītu metaforu.
Skaidrs ir viens, ka par dzīvi uz takas komforta čaulā, rasā-no
agra rīta, saulē -līdz dienasvidum, īpaši nebūtu jāsatraucas tiem, kuriem sirds ir
trausla(filozofē)Čaula pasargās...
Grozi ka gribi, murgs ir murgs...
 klusaisMiileetaajs  2019-11-04 20:24 
Izlasīju 2.rindu un aizdomājos par benzīna bāku, kas nejauši aizdegusies. Bļē..!
 Maarka_Tvans  2019-11-09 15:07 
"Zirnekļa auklai" izturības ziņā mākslīgs analogs vēl nav izgudrots.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu