Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vien putekļi vējā

Uz mirkli aizveru acis,
bet kad atveru –
pagājis tas,
nu skatos uz saviem sapņiem
no citas dimensijas.

Tie tikai putekļi vējā,
Uzvirpuļo un gaist.
Tie tikai putekļi vējā,
Un aizgājušais laiks...

Šī dzīve – kā lietus piliens
jūrā vētrainā,
putās kas šķīst,
jo viss, kas reiz ticis radīts,
aizies zemē mums līdz.

Tie tikai putekļi vējā,
Kas virpuļo pāri mums.
Tie tikai putekļi vējā,
Kas uzvirpuļo un zūd.

Un tā nu augšup un lejup...
Mūžam debesis,
zeme varbūt...
Gribot negribot jāsaprot katram -
lieku minūti nenopirkt mums.

Tie tikai putekļi vējā,
Uzvirpuļo un gaist,
Tie tikai putekļi vējā,
Un aizgājušais laiks.


Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2019-05-06 18:15 
Viss jau nepazudīs. Tavus oho dzejoļus vēl vairākas paaudzes aizgūtnēm lasīs. :)
 straume22  2019-05-07 19:16 
Pietiekoši būtu ar nosaukumu.
 lapsu_aacis  2019-05-08 09:40 
straumaacij! :DDDDDDDDDDDDDDDDDDD
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu