Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pēcziema


Samīcīts baltais ziemas palags,
atkal visapkārt,
iemērkušas pelēkās debesis,
vīd peļķes,
asfalta melnās strīpas
tukšajos pagalmos,
kur stundām var malkot
savvaļā palaisto mitrumu,
bet var arī bezmērķīgi klīst
starp tumšajiem namiem
ar izdzisušām logu acīm,
kas mūžīgi atvērtas
mēmajai apkārtnei,
un no ļaudīm tukšajām ielām,
līdzīgām bālām rokām,
kas bezspēcīgi nolaidušas
pilsētu uz zemes.



Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2019-02-25 20:13 
-liek pretii-

samiiciic palags iz sniega
reiz bija
reiz bija
klusums
visapkaart kaa ausma pirms steigas
driiz krokusi bija
tup skrajaa liepaa uz
zara
vientuljsh un sabozies vinjsh
klaat strazdi
jau bija
un ziemai te
vairs
nau varas
un punkc
 straume22  2019-03-05 08:20 
Patika. Aktuāli.
 Misolina  2019-03-10 15:06 
Labs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu