Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Skūpsta maigā gaisma


Nav alku un nav iekāres šai mūsu skūpstā,
ne apsēstības murgu
kaisles iespaidā -
šķiet, nemanāmi gaismas staru kūlis silda
no bezgalīgām dzīlēm
tālā Visumā.

Es lūpās jūtu seno gadu simtu garšu,
kā atmiņas
no neredzētām pasaulēm...
un lēnām izkūstu šai ārpasaules krēslā,
šai svētumā,
kam līdzdalīgi paši mēs.

Nu divi pretpoli būs salējušies vienā,
kā melodijā,
kura sen jau aizmirsta...
Ir laiks. kad sen jau nodzisušas visas sveces,
bet skūpsta maigā gaisma
turpinās...
Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2019-02-25 12:03 
nākamo Baris, uzraksti par bučām... skūpsti- tā ir elitāra parādība :)
Latvju
zemnieks un noguris strādnieks bučojas :)
 Zanete  2019-03-15 21:19 
Barisss ir vislabākais!!! Tā lūk
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu