Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uz Nekurieni


Tikšķ pulkstenis pie sienas nenogurstoši,
Un ik pēc brīža saskatāmies abi mēs.
Tā laiks vienmēr par sevi atgādināt mēdz,
Un skumji, bezkaislīgi skaitīt minūtes.

Nav viņam miera, diena tā vai melna nakts,
No svešām acīm slēpdams savu hroniku,
Tas veikli pāršķir aizvien jaunas lappuses
Un raksta neredzamo Laiku Grāmatu.

Tik mīklaini šī grāmata tiek veidota,
Ka mirstīgajiem mūžam neizlasīt to.
Pie kam, ir laikam likums, sava kārtība,
Uz Nekurieni pāršķirt visu rakstīto.

Ja būtu ļauts mums nosapņot vien lappusi...
Tas tā kā redzēt Laimes putnu lidojot!
Šo brīnumu tad steigšus citiem atklātu...
Ja vien līdz rīta gaismai neaizmirstu to.







Viedokļi par dzejoli
 straume22  2019-01-05 12:01 
"Tikšķ pulkstenis
Nav viņam miera,
Ja būtu ļauts mums nosapņot
Un redzēt Laimes
putnu lidojot,
Šo brīnumu tad steigšus citiem atklātu...
Ja vien līdz rīta gaismai
neaizmirstu to."
Šīs rindas īpaši patika:)
 Susurlacic  2019-01-08 20:08 
Es pulksteni pie sienas likšu..
Lai nebūt jāsklausās..
tā drūmos tikšķos
 Naktsvijole_es  2019-01-14 14:23 
Ne jau pulkstenis to laiku raksta,bet mēs paši..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu