Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Trausla lieta

Dzīve - ļoti trausla lieta,
reizēm tā kā kristāls dzied
savos laimīgajos mirkļos,
kas tai bezgalīgi šķiet,
bet tad saplīst spalgi, skaļi,
paliek gadu lauskas vien,
kurām cauri, sagriezdamās,
dzīve kā pa ērkšķiem brien.
Dažreiz sprāgst kā vīna glāze,
kuru stikla pūtējs pūš,
radīdama neskaitāmus
sīkus, mazus putekļus.
Kāds jau mēģina to līmēt,
bet kur jēga centībai?
Kā gan dzīve varēs skanēt -
ieplīsusi balss būs tai...


Viedokļi par dzejoli
 straume22  2018-11-27 13:40 
Jā, labi pateiktas sen zināmas atziņas,ar vieglu, trauslu rezonansē skanošu smalku
piesitienu.
Lieliskas rindas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?