Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir

zibsnis klikšķis
noviz objektīva acs
sastingst mirklis
un neko vairs nevar labot
mūžam būs TAS smaids
tai sejā un saules zelts
kā vilnī matos
un mana ēna pie tavām kājām
tūkstoš vārdiem
ne prozā pat ne dzejā
to mirkli nemainīt un neatsaukt


krīt lāse veļas vilnis
nekad nebeigsies mirklis
tik īsajā mūžībā

---------

tajā vietā sen
uzsnidzis sniegs
Viedokļi par dzejoli
 gobis  2018-09-06 21:31 
forši,
bet pirmās četras rindas
kā par fotoradaru ...
 Nora2  2018-09-06 21:35 
klikšķis. :)
 straume22  2018-09-07 11:00 
Labs. Otrais pants, man šķiet, ir lieks...
 Cerinju_Peeteris  2018-09-08 07:41 
Straum, mnprt vrb ne viss 2. pants, bet gan tā 2 pirmās rindas un pēdējo pievienot 1.
pantam?

man tā lasās labāk, un autora doma koncentrējas?
 straume22  2018-09-09 07:54 
(piekrīt C_P)Perfekti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu