Negaiss

Virs upes klājies miglas auts
no lietus pelēkuma austs,
stingst viļņi tēraudpelēkie -
lūdz žēlastību debesīm.
Rīts pelnu pelēks lēni aust,
gaiss pamiris, ne vēsmas nav.
Kad saule beidzot vizuļos
Un dzīvo spēku izstaros?
Vēl pērkonkaru atbalsis,
Dun grāvienos pa pamalēm
tik skaudri, ka pat domas gaist
zem Dieva dusmu zibeņiem.
Pēc vētras mežs nu pierimis,
klus putnu koris izbailēs.
Viss dzīvais gaidās sastindzis,
līdz lavīnām līst debesis...