Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Varavīkšņu lietus

Es redzu Tevi domās savās -
Tik spilgtu gaismas pieskārienu,
Kas pilns nebeidzami siltu
Varavīkšņu lietu.

Es Tavās acīs grimstu,
Es Tavās lūpās līstu,
Es mīlu ik katru Tavu
Varavīksnes pieskārienu.

Un es sitos kā vilnis
Pret klinti Tavu.
Tik drošu, tik saldu.
Es vienmēr atgriežos no jauna.

Zem varavīksnēm tām
Es vienmēr būšu Tava.
Un tici - vienmēr
Mīlēšu Tevi no jauna.
Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2018-05-17 12:04 
atsevisjkji kustiibu ritmiskie risinaajumi diezgan erootiski ..
 bariss  2018-05-17 14:43 
Ļoti cerīgi. Tikai nenosities:D
 RRAGANA  2018-05-17 18:19 
Vot, vienmēr tagad, dzirdot un lasot par varavīksni, šaubos, vai tik nav domāts tas
piesmietais simbols. Varbūt labāk sinonīmus lietot. Lai nepārprotami. Nu tur dārdedze
un tā.. nezinu, gan jau vēl kāds vārds ir, kas apzīmē brīnišķīgo dabas
parādību.
Patika.👍
 lapsu_aacis  2018-05-18 16:06 
salkani un piepaacntgadiigaam piedodami.
 malva  2018-05-28 19:40 
tad tik tālu jau esam
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu